20. janvārī pēc vietējā laika Vašingtonā pūta auksts vējš, bet politiskā spriedze Amerikas Savienotajās Valstīs bija nepieredzēti augsta.Donalds Trampsdeva amata zvērestu kāAmerikas Savienoto Valstu 47. prezidentsKapitolija Rotundā.Šis vēsturiskais brīdis piesaistīja pasaules uzmanību, darbojoties kā politiskās vētras centrs, satraucot Amerikas Savienoto Valstu un pat pasaules politisko ainavu.
Lielā ceremonija: svinīga varas nodošana
Tajā dienā Vašingtonā tika īstenota stingra apsardze, kas atgādināja stipri nocietinātu cietoksni. Ceļi bija slēgti, metro ieejas bija slēgtas, un inaugurācijas ceremonijas galveno teritoriju ieskāva 48 kilometrus garš žogs.Daudzi Trampa atbalstītāji, tērpušies apģērbā ar kampaņas simboliku, bija ieradušies no visurienes. Viņu acīs mirdzēja gaidas un entuziasms. Bija sapulcējušies arī politiķi, biznesa magnāti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Ceremonijā piedalījās arī tādi tehnoloģiju magnāti kā Tesla izpilddirektors Elons Masks, Amazon dibinātājs Džefs Bezoss un Meta izpilddirektors Marks Cukerbergs.
Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas priekšsēdētāja Džona Robertsa vadībā Tramps svinīgi nodeva amata zvērestu.Katra zilbe, šķiet, vēstīja pasaulei par viņa atgriešanos un apņēmību.Pēc tam zvērestu nodeva arī ievēlētais viceprezidents Venss.
Politikas plāns: jauns plāns Amerikas virzienam
Iekšzemes ekonomikas politika
Nodokļu samazinājumi un regulējuma atvieglojumi
Tramps stingri tic, ka liela mēroga nodokļu samazinājumi un regulējuma atvieglošana ir "maģiskās atslēgas" ekonomikas izaugsmei. Viņš plāno vēl vairāk samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli, cenšoties panākt, lai uzņēmumi paliktu Amerikas Savienotajās Valstīs kā putni, kas dodas mājās, stimulējot to inovācijas un paplašināšanās vitalitāti.
Infrastruktūras būvniecība
Tramps solīja palielināt investīcijas infrastruktūrā, būvējot automaģistrāles, tiltus un lidostas. Viņš cer, ka tādējādi radīs milzīgu skaitu darba iespēju. Sākot ar celtniekiem un beidzot ar inženieriem, sākot no izejvielu piegādātājiem līdz transporta speciālistiem, ikviens var atrast iespējas šajā būvniecības vilnī, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni un atkal liekot ASV ekonomikas dzinējam rūkt.
Savā inaugurācijas runā Tramps pasludināja valsts mēroga enerģētikas ārkārtas stāvokli, kura mērķis bija palielināt tradicionālās enerģijas izmantošanu, izbeigt Baidena administrācijas "Zaļo jauno kursu", atcelt preferenciālo politiku elektrotransportlīdzekļiem, lai glābtu ASV tradicionālo autobūves nozari, papildināt stratēģiskās rezerves un eksportēt ASV enerģiju uz valstīm visā pasaulē.
Imigrācijas politika
Pastiprināta robežkontrole
Tramps sola atsākt ASV un Meksikas robežas mūra būvniecību. Viņš nelegālos imigrantus uzskata par "draudiem" Amerikas sabiedrībai, uzskatot, ka viņi ir atņēmuši darba iespējas vietējiem iedzīvotājiem un var radīt drošības problēmas, piemēram, noziedzību. Čikāgā ir plānots veikt liela mēroga imigrācijas reidu, kas būtu pirmais solis "lielākajā deportācijas operācijā ASV vēsturē", un viņš pat varētu izsludināt valsts mēroga ārkārtas stāvokli un izmantot militāros spēkus, lai piespiedu kārtā repatriētu nelegālos imigrantus.
Dzimstības pilsonības atcelšana
Tramps arī plāno atcelt "pilsonību pēc dzimšanas tiesībām" Amerikas Savienotajās Valstīs. Tomēr šis pasākums saskaras ar sarežģītām juridiskām procedūrām, piemēram, konstitucionālā grozījuma grozīšanu.
Ārpolitika
NATO attiecību pielāgošana
Trampa attieksme pret NATO joprojām ir stingra. Viņš uzskata, ka Amerikas Savienotās Valstis ir sedzušas pārāk lielu daļu no aizsardzības izdevumiem NATO. Nākotnē viņš varētu stingrāk pieprasīt, lai Eiropas sabiedrotie palielinātu savus aizsardzības izdevumus, lai sasniegtu 2% no IKP mērķi. Tas neapšaubāmi ienesīs jaunus mainīgos ASV un Eiropas attiecībās.
Starptautiskās tirdzniecības aizsardzība
Tramps savā ārpolitikā vienmēr ir ievērojis tirdzniecības protekcionismu, un viņa iniciatīvas attiecībā uz "Ārējo ieņēmumu dienesta" izveidi un nostāja Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) jautājumā ir piesaistījušas lielu uzmanību.
Tramps ir apgalvojis, ka izveidos "Ārējo ieņēmumu dienestu" ar mērķi noteikt papildu tarifus ārvalstu importētajiem produktiem. Viņš uzskata, ka ASV tirgus ir pārpludināts ar lielu skaitu lētu importētu preču, kas ir nopietni ietekmējis vietējo rūpniecību. Piemēram, zemo izmaksu dēļ Amerikas Savienotajās Valstīs ir ienācis liels skaits Ķīnas fotoelektrisko produktu, kas noved vietējos fotoelektriskos uzņēmumus ASV izdzīvošanas krīzē, samazinoties pasūtījumiem un nepārtraukti atlaižot darbiniekus. Tramps cer, ka, ieviešot papildu tarifus, var palielināt importēto produktu cenas, piespiežot patērētājus dot priekšroku vietējām precēm un palīdzot vietējām rūpniecībām atgūties.
Tramps vienmēr ir bijis neapmierināts ar NAFTA. Kopš nolīguma stāšanās spēkā 1994. gadā tirdzniecība starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu un Meksiku ir kļuvusi brīvāka, taču viņš uzskata, ka tas ir novedis pie ražošanas darbavietu zaudēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs. Daudzi amerikāņu uzņēmumi ir pārcēluši savas rūpnīcas uz Meksiku, lai samazinātu izmaksas. Piemēram, tekstilrūpniecībā ir attiecīgi pārvietots liels skaits darbavietu. Tikmēr ASV tirdzniecības deficīts ar Kanādu un Meksiku ir palielinājies, un pastāv nelīdzsvarotība lauksaimniecības un ražošanas produktu importā un eksportā. Tāpēc Tramps, visticamāk, pārskatīs NAFTA, pieprasot korekcijas tādās klauzulās kā tirgus piekļuve un darba standarti. Ja sarunas neizdosies, viņš, visticamāk, izstāsies, kas būtiski ietekmēs tirdzniecības modeli Ziemeļamerikā un pat visā pasaulē.
Tuvo Austrumu politikas pielāgošana
Tramps varētu izvest karaspēku no dažiem militāriem konfliktiem Tuvajos Austrumos, samazinot militāro iejaukšanos aizjūras valstīs, taču viņš arī ieņems stingru nostāju pret teroristu draudiem, lai nodrošinātu Amerikas Savienoto Valstu pamatintereses Tuvajos Austrumos, piemēram, stabilu naftas resursu piegādi. Turklāt savā inaugurācijas runā viņš paziņoja, ka atgūs kontroli pār Panamas kanālu, kas ir izraisījis asu Panamas valdības pretestību.
Augošie izaicinājumi: ērkšķi ceļā uz priekšu
Iekšpolitiskās nesaskaņas
Paasināti divpusēji konflikti
Demokrātu partija ir naidīga pret Trampa politiku. Attiecībā uz imigrācijas politiku Demokrātu partija apsūdz Trampa stingros pasākumus humānisma gara pārkāpšanā un kaitēšanā Amerikas Savienoto Valstu multikulturālajai sabiedrībai. Veselības aprūpes reformas ziņā Tramps atbalsta Obamacare likuma atcelšanu, savukārt Demokrātu partija to aizstāv ar visu spēku. Nopietnās domstarpības starp abām partijām var novest pie strupceļa Kongresā saistītajos jautājumos.
Sociālo jēdzienu sadursmes
Tāda politika kā Trampa paziņojums, ka ASV valdība atzīs tikai divus dzimumus – vīriešu un sieviešu dzimumu, ir pretrunā ar dažu Amerikas sabiedrības grupu idejām, kas tiecas pēc daudzveidības un iekļaušanas, kas var izraisīt strīdus un konfliktus sociālā līmenī.
Starptautiskais spiediens
Saspringtas attiecības ar sabiedrotajiem
Amerikāņu sabiedrotie ir pilni bažu un neskaidrību par Trampa politiku. Viņa tirdzniecības protekcionisms un stingrā attieksme pret NATO var padarīt Eiropas sabiedrotos neapmierinātus, tādējādi ietekmējot ASV un Eiropas attiecības.
Starptautiskās sadarbības šķēršļi
Risinot globālus jautājumus, piemēram, klimata pārmaiņas un globālo sabiedrības veselību, Trampa izolācijas tendences var radīt plaisas sadarbībā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un starptautisko sabiedrību. Piemēram, pirmajā dienā pēc stāšanās amatā viņš parakstīja izpildrakstu par ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma, kas ir lēmums, ko starptautiskā sabiedrība plaši kritizēja.
Trampa stāšanās amatā ir nozīmīgs pagrieziena punkts Amerikas politikā. Vai viņš spēs vadīt Amerikas Savienotās Valstis, lai "padarītu Ameriku atkal varenu", ir amerikāņu tautas cerības un globālās uzmanības centrā. Kurp dosies Amerikas Savienotās Valstis nākamo četru gadu laikā? Pagaidīsim un redzēsim.
Publicēšanas laiks: 2025. gada 21. janvāris
